Pirmais darba laiks

Diemþçl, tas nav jauns, lai teikt, ka mûsdienu darba tirgus teorçtisko izglîtîbu izzûd uz fona, un prioritâte saskaras ar praktisko iemaòu kandidâtu amatam. Pat pirms desmit gadiem kâ pamats uzskatît ierobeþots studijas galvenâs ar biroja grâdu, un tagad galvenokârt ir sadalîts gatavojoties biroja nodroðinâtu raþoðanu un lîdzenu finansiâlo neatkarîbu. & Nbsp; vairâk un daudz cilvçku apzinâs ilguma ðîm tiesîbâm, jo iepriekð viòi cenðas sagatavoties nâkotnes profesiju. Lai gan izglîtîbas nedrîkst pârtraukt jebkurâ izglîtîbas posmâ, bet vçl uzlabot savas esoðâs spçjas tudzieý iegût jaunas zinâðanas.

Personâla apmâcîbas mçríis ir nostiprinât jau nodarbinâto darbinieku kvalifikâciju, kuri vçlas ieòemt amatu citâ amatâ vai uzlabot savas iepriekð iegûtâs prasmes. Nav nekâda iemesla, ka parâdâs, ka nekad nav par vçlu domât, un laiks, kas paredzçts paðpilnveidoðanai, daþreiz nav zaudçts. Galu galâ, darba devçji un uzspieþ praktiskâs zinâtnes, tâpçc viòi iegulda personîgo cilvçku ietaupîjumu attîstîbâ, organizçjot darbinieku apmâcîbu darbiniekiem. Veicot konkrçtus mçríus darbâ, mums ir jâpierâda, ka tie ir iedzimti talanti un iegûtas prasmes, kas ïauj mums pildît savus uzdevumus.

Ja mums ir nosliece uz konkrçtas profesijas sasniegðanu, puse no efekta drîz atpaliek. Pierâdîtais veids, kâ papildinât zinâðanas, ir apmâcîba, lai attîstîtu savus ceïus, kas veic izmaiòas karjeras veidoðanâ. Prakse padara perfektu, un personâla apmâcîba, pateicoties saskanîbai ar realitâti un pretrunîgiem jautâjumiem, sagatavo darbiniekus raþoðanai pat visplaðâkajos apstâkïos. Milzîgas konkurences laikmetâ darba tirgû jâiepazîstas, cik skaista un daudz dota un prasme, lai varçtu vçlâk parâdît savas prasmes un pilnveidot savu potenciâlu.